Geštaltterapija ir viens no psihoterapijas novirzieniem. Geštaltterapijā notiek darbs ar cilvēka dzīvi kopveselumā – ar sajūtām un norisēm ķermenī, ar emocijām un domām, kā arī cilvēka vietu sociumā. Dziļāk un skaidrāk apzinoties sevi un savas vajadzības, klients mācās kļūt atbildīgāks par savām izvēlēm. Dažkārt mēs atkal un atkal kāpjam uz tiem pašiem “grābekļiem”, jo neesam noslēguši un izpratuši kādu no pagātnes situācijām, tāpēc geštaltterapijā ļoti būtiska loma ir šo situāciju atkārtotai izdzīvošanai un pabeigšanai. Terapijas mērķis ir palīdzēt klientam atrast iekšējo līdzsvaru, kā arī atjaunot veselīgu mijiedarbību ar apkārtējo vidi.
Geštaltterapijai ir raksturīga tehniku daudzveidība, taču viens no galvenajiem principiem ir notiekošā apzināšanās un pārdzīvošana „šeit un tagad”. Kā teicis slavenais franču filozofs Žans Pols Sartrs, “daudz svarīgāk par to, kas ar tevi ir noticis, ir tas, ko tu dari ar to, kas ar tevi ir noticis”.
Terapija sākas ar iepazīšanos un klienta uzklausīšanu. Krīzes terapijas gadījumos var pietikt ar dažām tikšanās reizēm, taču ilgtermiņa individuālajā terapijā būtu jārēķinās ar vismaz 10 sesijām. Terapija var būt vērsta gan uz konkrētas problēmas risināšanu, gan uz personības izaugsmi. Visbiežāk klienti pie terapeita vēršas, sūdzoties par sarežģījumiem attiecībās, nespēju tik galā ar pārslodzi un stresu, grūtībām kontrolēt savas emocijas, dažādiem kompleksiem un grūtībām pieņemt lēmumus.
Terapeitiskās sesijas ilgums ir vidēji 60 minūtes. Sesijas laikā terapeits uzklausa klientu un cenšas noskaidrot, kur slēpjas klienta grūtības. Ja klients vēl nav gatavs par kādu tēmu runāt padziļināti, terapeits ar cieņu izturas pret klienta robežām un “neplēš dvēseli vaļā ar varu”. Simboliski runājot terapeits drīzāk ir pavadonis nevis ceļa rādītājs. Viņš nepasaka, kurš ir pareizais ceļš, bet palīdz klientam iepazīt dažādos ceļus un pašam izdarīt izvēli.