Izzini Sevi

Ko iesākt ar sapni?

sapnis

Mēs visi sapņojam, pat ja neatceramies savus sapņus. Bet kas īsti ir sapņi, un kāda ir to funkcija? Vai sapņi ir tikai bezsakarīgs pieredzes fragmentu virknējums, vai tomēr tie nes sevī kādu apslēptu jēgu, kuru mums būtu jāatklāj? 

Gadsimtiem ilgi cilvēce ir centusies izprast sapņu nozīmi. Senās kultūras uzskatīja, ka sapnis ir kā tilts starp cilvēku un Dievu pasauli. Sapņi tika uztverti kā vēstījumi, kuri brīdināja par briesmām, palīdzēja prognozēt nākotni un deva padomus.

19.gs. beigās revolucionāru soli spēra Zigmunds Freids, paziņojot, ka caur sapņiem ar mums sazinās nevis Dievi, bet mūsu pašu zemapziņa. Mūsdienās vienlaikus pastāv vairākas teorijas – gan tādas, kuras uzskata, ka sapņi ir vien elektriski smadzeņu impulsi un neko nenozīmē, gan teorijas, kas turpina sapņu saturā meklēt dziļāku jēgu.

 Miegs un sapņi

Raugoties no zinātniskā viedokļa, sapņus var definēt kā tēlu, sajūtu, emociju un domu virknējumus noteiktu miega periodu laikā.

Nakts laikā mēs izejam cauri vairākām miega fāzēm, kuras parasti pieņemts sadalīt divās lielās grupās – dziļajā jeb lēnajā miegā un ātrajā miegā. Dziļā miega fāzes ir nepieciešamas  fiziskā ķermeņa atspirgšanai, turpretim ātrā miega fāzes ir būtiskas dienas garīgo un emocionālo notikumu apstrādei. Ātrās miega fāzes mēdz saukt arī par REM fāzēm (rapid eyes movement – nosaukums cēlies no angļu valodas, kas nozīmē ātras acu kustības).

Dziļajā miegā smadzeņu aktivitāte ir mazāka un acu kustības ir minimālas, turpretī ātrajā miegā smadzeņu aktivitāte ir tikpat liela kā nomodā, kas liecina, ka tās turpina strādāt. Tieši šajā fāzē mēs visbiežāk redzam sapņus.

Jo jaunāki esam, jo vairāk laika guļot pavadām ātrā miega fāzē un attiecīgi vairāk sapņojam. Zinātnieki to skaidro ar faktu, ka sapņi palīdz sakārtot dienas laikā iegūto pieredzi un veicina centrālās nervu sistēmas attīstību, kas ir īpaši svarīga tieši maziem bērniem, kuri ik dienu gūst arvien jaunus un jaunus iespaidus.

Kaut arī pieaugot sapņojam mazāk, nav tādu cilvēku, kas nesapņotu vispār. Ikviens cilvēks nakts laikā redz vismaz 3 – 5 sapņus. To garums var būt no dažām sekundēm līdz pat 30 minūtēm.

Kas notiek, ja mums tiek liegta iespēja sapņot?

Kādā Ņujorkas slimnīcā zinātnieki veica interesantu eksperimentu: pētāmajiem atļāva gulēt nepieciešamās astoņas stundas, taču modināja katra sapņa sākuma fāzē. Pēc trim dienām visiem eksperimenta dalībniekiem novēroja uzmanības un koncentrēšanas traucējumus, halucinācijas un citus garīgus traucējumus. Kad eksperimenta dalībniekiem atļāva sapņot, smadzenes kompensēja iepriekšējo dienu sapņu iztrūkumu, atrodoties daudz ilgstošākā ātrā miega fāzes režīmā nekā parasti. Šis pētījums apstiprina, ka sapņiem ir būtiska loma mūsu veselībā.

Kāpēc atceramies vai neatceramies savus sapņus?

Cilvēki aizmirst aptuveni 95% savu sapņu. Līdz šim zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka smadzeņu struktūras, kas pārnes informāciju uz ilglaicīgo atmiņu, miega laikā nedarbojas. Rezultātā no rīta atminamies vien fragmentus no sapņiem, ko spējusi saglabāt īslaicīgā atmiņa.

Pastāv arī teorija, ka mēs sapņus neatceramies, jo zemapziņa savu darbu ir izdarījusi bez mūsu klātbūtnes, proti, ja neatceramies, tātad nav vajadzības atcerēties, un ar mums viss ir kārtībā.

Biežāk sapņus atceras tie, kuri arī nomodā jūtīgāki pret ārējiem stimuliem. Pētījumi liecina, ka sievietes sapņus atceras biežāk nekā vīrieši.

Tas, vai atcerēsimies sapņus, atkarīgs arī no miega fāzes, kurā tiekam pamodināti. Lielāka iespēja atcerēties sapņus ir tad, ja pamostamies ātrās miega fāzes beigās, vai arī, ja mums raksturīgs “caurāks” miegs.

Skatoties no psiholoģiskā viedokļa, sapņus atceramies tad, ja tajos bijuši spēcīgi pārdzīvojumi. Šī iemesla dēļ biežāk atmiņā paliek tieši sliktie sapņi, kuros dominējušas intensīvas emocijas.

 Kādas ir sapņa funkcijas?

Pastāv vairākas teorijas par to, kādu lomu mūsu dzīvē pilda sapņi. Esmu apkopojusi populārākās sapņa funkcijas, kuras visbiežāk tiek minētas zinātnieku, psihologu un sapņu pētnieku darbos.

  •  Sapņi palīdz sakārtot un integrēt dienas laikā uzņemto informāciju

To, ka sapņi palīdz tikt galā ar jauniegūto pieredzi, atzīst gandrīz visi sapņu pētnieki – gan zinātniski, gan ezotēriski noskaņotie. Sapņošanas laikā nevajadzīgā informācija tiek izmesta, savukārt vajadzīgā no īslaicīgajām atmiņām tiek pārnesta uz ilglaicīgo atmiņu.

Jaunākie pētījumi apstiprina, ka miega laikā neironi sašaurinās, palielinās starpšūnu telpa, kā rezultātā smadzenēm ir vieglāk izvadīt “atkritumus”, kas tajās radušies, un atbrīvot vietu jaunai informācijai. Runājot līdzībās, smadzenes varētu salīdzināt ar datoru, no kura laiku pa laikam ir jāizdzēš liekā informācija, bet vajadzīgā jāsagrupē pa attiecīgajiem folderiem.

  •  Sapņi palīdz izlādēt emocijas

Sapnis palīdz atbrīvoties no dienas laikā uzkrātā sasprindzinājuma, trauksmes un izlādēt uzkrātās emocijas. Ja, piemēram, dienas laikā esam bijuši uz kādu dusmīgi, sapnī varam redzēt epizodes, kurās mēs paši vai kāds pret mums izrāda agresiju. Sižetam un personāžiem nav izšķirošas nozīmes. Sapnis var būt neloģisks un murgains, taču tajā pārdzīvotās emocijas ir īstas.

Ikdienā mēs neļaujam vaļu visam, ko jūtam un bieži vien melojam ne vien citiem, bet arī paši sev, taču sapnī cenzūra pazūd. Nevajadzētu sajaukt emocijas izpausmi sapnī ar pašu emociju. Tas, ka mēs sapnī kādam uzbrūkam ar cirvi, nenozīmē, ka esam psihiski nelīdzsvaroti, aiz šīs asiņainās ainas var slēpties pilnīgi dabiska un veselīga agresija. Viens no iemesliem, kāpēc mēs biežāk atceramies, un, iespējams, arī sapņojam sliktus vai satraucošus sapņus ir tas, ka mums ir grūtāk tikt galā ar tādām emocijām kā bailes, dusmas, kauns, savukārt patīkamām emocijām mēs ikdienā vairāk ļaujam vaļu.

Pateicoties tam, ka sapnī spējam izlādēt emocijas, sapņi palīdz vieglāk tikt galā ar traumatiskām situācijām vai vienkārši spēcīgām emocijām. Ne velti ir teiciens “rīts gudrāks par vakaru”. Bieži vien, dodoties gulēt, mūsu emocijas ir ļoti intensīvas, bet, pieceļoties no rīta, mēs uztveram visu jau daudz mierīgāk.

  •  Sapņi palīdz pabeigt domāšanas procesus

To, ka sapnis miega laikā veic patiešām iespaidīgu darbu, apliecina vairāki labi zināmi gadījumi, kur ilga darba un pētījumu rezultāts ticis sasniegts tieši sapnī. Piemēram, franču ķīmiķis Kekulē ilgi bija nodarbināts ar to, kā ir veidota benzola molekula. Kādu nakti viņam sapnī parādījās gredzenā saritinājusies čūska, atmodies zinātnieks atskārta – benzola molekulai ir gredzenveida forma. Tāpat Eliass Hovs tieši sapnī saprata, kā jādarbojas šujmašīnai, un runā, ka arī Mendeļējevs savu elementu tabulu esot nosapņojis. Arī daudzi mākslinieki idejas smēlušies tieši no sapņiem. Piemēram, Salvadors Dalī atzinis, ka savās gleznās viņš ataino galvenokārt sapņu tēlus un vīzijas.

Šo fenomenu var skaidrot dažādi. Var ienest mazliet mistikas un pieņemt, ka informācija pie mums atnākusi no kosmosa, taču uz to var skatīties arī racionālāk, pieņemot, ka smadzenes miegā turpina strādāt un mūsu atrastos “puzles gabaliņus” saliek kopējā bildē.

  •  Sapņos mēs piepildām savas vēlmes

To, ka sapņi palīdz piepildīt vēlmes, pirmo reizi atklāja Zigmunds Freids, analizējot savus un savu pacientu sapņus. Viņš nonāca pie secinājuma, ka sapņa laikā apziņa daudz vājāk cenzē mūsu neapzināto pasauli, tāpēc mēs atļaujam sev izdzīvot tās vēlmes, kuras ikdienā parasti paliek neapmierinātas. Visbiežāk tās ir tieši seksuālās vēlmes.

Pēc Freida teorijas sapnim ir manifestējošais jeb redzamais un latentais jeb slēptais saturs. Tā kā vēlmes mums var likties sāpīgas vai nepieņemamas, zemapziņa nerunā tieši, bet simbolu valodā. Simbolisms palīdz mums pamosties bez šoka.

Piemērs: meitene sapņo, ka viņai dzenas pakaļ virsnieks sarkanā beretē, viņa skrien augšup pa kāpnēm, pēdējā mirklī ieskrien dzīvoklī un aizcērt durvis. Virsnieks paliek ārpusē. (Sapņa latentais saturs ir nenoticis dzimumakta atainojums, kurā parādās vēlme un bailes vienlaikus.)

Ļoti daudzas neirozes un psihiski traucējumi, pēc Freida domām, rodas tieši tāpēc, ka cilvēks grib, bet apzinās, ka nedrīkst, tāpēc nobloķē savas vēlmes. Izprotot sapņus un tajos slēptās vēlmes, mēs iemācāmies tās nevis vienkārši nobloķēt, bet sublimēt (aizstāt ar ko citu, piemēram, radošo enerģiju).

  •  Sapņi palīdz apziņai un zemapziņai sasniegt līdzsvara stāvokli

Freida skolnieks Karls Gustavs Jungs uzskatīja, ka sapņošanas galvenā funkcija ir ļaut bezapziņai un apziņai sasniegt līdzsvara stāvokli, lai problēmas, par kurām cilvēks aizliedzis sev domāt, nonāktu viņa apziņas priekšplānā un kļūtu saprotamas. Tomēr Jungs iebilda Freidam, uzskatot, ka viņš sapņu funkciju interpretējis pārāk šauri, sasaistot to galvenokārt ar seksuālajām vēlmēm. Pēc Junga domām, sapņi ir ne tikai apspiesto vēlmju realizācija, bet tie izpauž visu, ko mēs par sevi nezinām. Sapnis palīdz saprast, kuras mūsu psihes daļas ir ārpus balansa, un to izprotot mēs varam atjaunot savu veselumu.

Vēl kāda novitāte, ko sapņu interpretācijā ienesa Jungs, bija uzskats, ka sapņos atklājas ne vien mūsu individuālā, bet arī kolektīvā zemapziņa. Jungs secināja, ka cilvēku psihē eksistē kādas visiem kopīgas struktūras. Cilvēks nepiedzimst kā “tabula rasa”, mūsos jau atrodas dažādi arhetipi jeb cilvēces pieredzes nogulsnējumi, kuri bieži parādās arī sapņos. Piemēram, viedais vīrs parādās brīžos, kad mūs pārņēmušas šaubas un vajadzīgs padoms, mātes arhetips parādās situācijās, kad ilgojamies pēc atbalsta un drošības, ēnas arhetips parādās tad, ja esam no sevis kaut ko izstūmuši un nevēlamies atzīt kā savu daļu.

Dažādu tautību cilvēki, dažādos laikos pret daudzām cilvēces parādībām izturas līdzīgi un ietver tās līdzīgos simbolos.

Piemērs: Liesmojoša rata simbols atrodams gan primitīvo afrikāņu cilšu klinšu zīmējumos, gan austrumu kultūrā, gan arī maiju civilizācijā un kristiešu reliģijā. Uguns sapnī signalizē par psiholoģiskas transformācijas procesu – tāpat kā uguns sakarsē dzelzi, lai no tās varētu izveidot ko jaunu, arī cilvēks tiek pakļauts iekšējai pārveidei.

Sapņa integrējošo lomu ir uzsvēris arī geštaltterapijas pamatlicējs Fricis Perls. Pēc viņa domām, viss ko redzam sapnī, ir daļa no mums. Piemēram, ja sapnī mums kāds dzenas pakaļ, tad mēs esam gan tas, kurš bēg, gan tas, kurš vēlas mūs noķert. Identificējoties ar katru no sapņa tēliem, mēs izstumtās emocijas un domas atgriežam atpakaļ sevī.

Kāpēc sapņi mēdz atkārtoties?

Sapņiem, kuri atkārtojas, vērts pievērst īpašu uzmanību. Tie vēlas mums pavēstīt ko svarīgu. Bieži tas ir kāds neatrisināts iekšējs konflikts, problēma vai brīdinājums, ka esam uzkāpuši tam pašam grābeklim.

Piemēram, sapnis, ka esam pastrādājuši kādu noziegumu un tiekam vajāti, var norādīt uz vainas apziņu, proti, mūsu iekšējais kritiķis ir tas, kurš mūs vajā. Vai arī, ja mūs bieži piemeklē sapņi, kuros cenšamies nokārtot skolas eksāmenu, taču izvelkam biļeti, kuru neesam iemācījušies, iespējams liecina par bailēm un pašpārliecinātības trūkumu pirms kāda svarīga notikuma (prezentācijas, konferences utt.) Aktuālie pārdzīvojumi, sapnī atrod sev ierastu izpausmes veidu, tāpēc redzam to pašu vai ļoti līdzīgu sapni.

Tomēr vajadzētu uzmanīties no sapņu interpretēšanas, izmantojot universālus simbolus un sapņu grāmatas, jo tā pa īstam savus sapņus varam izprast tikai mēs katrs pats. Daudz svarīgāk ir nevis atšifrēt simbolu nozīmi, bet atklāt emocijas, kuras pauž katrs no sapņa tēliem, jo tās visas pieder mums.

 Kā praktiski strādāt ar sapni?

Tehnikas, kā strādāt ar sapni, ir dažādas, taču kopīgais tajās ir tas, ka sapnis tiek uztverts nevis kā kaut kas no mums ārējs, bet kā daļa no mums. Tas ir kā spogulis, kurā ieraugām paši sevi – savas emocijas, izstumtās daļas un nerealizētās vēlmes.

  •  Brīvo asociāciju metode.

Šo metodi izstrādāja Zigmunds Freids. Ir jāizvēlas kāds sapņa tēls un jāsāk saukt ar to saistītās asociācijas līdz brīdim, kamēr nonākam pie tādas asociācijas, kurai mūsu acīs ir īpaša nozīme. Svarīgi ir neanalizēt, bet ļauties asociāciju plūsmai. Freids uzskatīja, ka agri vai vēlu cilvēks nonāk savās asociācijās pie vecākiem un bērnības pārdzīvojumiem, kur bieži arī slēpjas visu problēmu sakne.

  •  Darbs ar sapni kā projekciju

Šī metode ir izplatīta dažādu psihoterapijas virzienu vidū. Svarīgi ir identificēties ar katru no sapņa tēliem un izstāstīt sapni no šī tēla perspektīvas, izdzīvojot visas emocijas, kuras jūt šis personāžs. Var mēģināt risināt dialogu starp spilgtākajiem sapņa tēliem. Pat ja sapnī viņi nav sarunājušies, var iedomāties, ko viņi viens otram būtu varējuši pateikt vai pajautāt. Ja pieņemam, ka katrs sapņa tēls ir daļa no mums, tad šāda metode palīdz dažādās šķautnes integrēt vienotā veselumā.

  •  Sapnis kā eksistenciāls vēstījums

Pamēģini atrast centrālo sapņa emociju vai frāzi. Ko sapnis tev cenšas pavēstīt? Kāpēc, tavuprāt, šis sapnis tev neliek mieru? Kā sapnī izjustās emocijas varētu būt saistītas ar notikumiem tavā dzīvē? Šajā metodē sapnis drīzāk ir kā pavediens, lai aizvestu mūs pie tiem jautājumiem un izvēlēm, kuri šobrīd mūsu dzīvē ir būtiskas.

  •  Darbs ar satraucošiem sapņiem vai murgiem

Ja cilvēks bieži redz sliktus sapņus, var piedāvāt viņam izdomāt citu sapņa noslēgumu. Kā būtu, ja tu pārstātu bēgt no sava vajātāja, bet apstātos un sastaptos ar viņu aci pret aci? Kā varētu turpināties sapnis? Kam būtu jānotiek, lai tas beigtos labvēlīgi? Var izdomāt kādu jaunu sapņa tēlu un atrast tam lomu sapnī, piemēram, brīdī, kad vajātāji grasās mani nosist, parādās mans neredzamais draugs, kurš iedod man burvju zobenu, un es kļūstu neuzveicams. Šīs metodes mērķis ir meklēt resursus, lai izkļūtu no ierastā bezspēcības scenārija.

Interesanti fakti:

Tuksneša gliemezis var nogulēt trīs gadus. Koalas lācīši guļ 22 stundas diennaktī, sikspārņi – 20 stundas, kaķis – aptuveni 13 stundas. Cūka un šimpanze guļ aptuveni tikpat daudz cik mēs. Cūka 7, šimpanze – 9 stundas. Žirafes kopumā guļ nepilnas 2 stundas diennaktī, bet dara to vairākos piegājienos, ikreiz pa 5 – 10 min. Skudra vienā reizē guļ 1 minūti, toties dara to 253 reizes diennaktī. Zirgi un ziloņi guļ stāvus. Vaļi un delfīni ir īpaši ar to, ka kamēr viena smadzeņu puslode guļ, otra ir aktīva.

Cilvēks var izdzīvot bez ēdiena aptuveni 4 nedēļas, bet bez miega ne vairāk kā 10 – 11 dienas.

 Sapnī cilvēki redz tikai to cilvēku sejas, kurus redzējuši dzīvē. Viņi var viņus nepazīt un neatcerēties, taču kādreiz vismaz epizodiski ir redzējuši.